Kipra ir vīna un mīlestības zeme. Tieši šeit, kā vestā teika, no jūras putām izkāpa Afrodīte, mīlestības un skaistuma dieviete.

Kipra ir trešā lielākā sala Vidusjūrā, kuras atrašanās vieta starp trim kontinentiem un dažādām civilizācijām ir noteikusi šīs salas dramatisko, pretrunīgiem noteikumiem pilno vēsturi.

Salas ērtais ģeogrāfiskais stāvoklis ir vilinājis ne vienu vien iekarotāju, kas ir vēlējies iegūt sev šo saulaino salu. Pirms vairāk kā trim tūkstošiem gadu, kad beidzas Trojas kari, šeit ieradās grieķi, kuri atnesa šurp savu valodu, kultūru, reliģiju un tradīcijas. Vēlāk, pirms vēl Kipra bija kļuvusi par Bizantijas impērijas sastāvdaļu, tā vairākus gadsimtus atradās ēģiptiešu, sīriešu, persiešu, Aleksandra Lielā pēcteču un visbeidzot romiešu īpašumā. Vēl vēlāk salā saimniekoja krustneši, venēcieši, Osmāņu impērijas turki un angļi. 1960. gadā Kipra, kas bija saglabājusi grieķu valodu un kultūru, kļuva par neatkarīgu republiku. Kopš 1974. gada jūlija dramatiskajiem notikumiem 37% Kipras teritorijas salas ziemeļu daļā kontrolē Turcija.

Salas lepnums ir Pafosas pilsēta, kā arī deviņi kalnu klosteri un baznīcas, kas saglabājušies no Bizantijas perioda un ir ierakstīti starptautiskās organizācijas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā kā aizsargājami un aprūpējami objekti.

Šajā salā, ko mēdz dēvēt arī par "Afrodītes pērli", var atrast brīnišķīgas smilšu pludmales, dzidro Vidusjūras ūdeni, zaļojošos, pēc sveķiem smaržojošos mežus ar grandiozām kalnu virsotnēm, un gleznainus, civilizācijas vēl neskārtus kalnu ciemus, kā arī trokšņainas pilsētas, kuru ielās var dzirdēt daudzas atšķirīgas valodas.

Brīnišķīgais klimats, daudz-veidīgās ainavas, nenovēr-tējamais kultūras manto-jums, vieējo iedzīvotāju viesmīlība un plašās izklai-des iespējas ir pārvērtušas Kipru par īstu paradīzes stūrīti atpūtniekiem...